Kapu pieminekļi uzraksti - epitāfijas

Epitāfija, kapu uzrakst - ir teksts, kuru izmanto kā papildus uzrakstu.  Epitāfijas tekstu sastāda pēc zināmiem noteikumiem, tad tas tiek gravēts uz kapa pieminekļa. Epitāfijas izmanto kā personīgus vēstījumus tiem, kuru nav vairs līdzās. Parasti uzrakstu veido īsu, dažas rindas vai arī izmanto garu dzejoli (4-8 rindas).

Pie mums ir pieejams liels epitāfiju katalogs, kurā iespējams izvēlēties piemērotu dažāda virziena un tematikas epitāfiju. Izvēloties epitāfiju, Jūs varat vērsties pie mums, lai mēs to izvietotu uz kapa pieminekļa.

Kapu uzraksti pēc kategorijas:

Paņem līdzi saules glāstu,
Ko tev draugu rokas liek,
Lai tev, smilšu klēpī dusot,
Mazu brīdi siltāk tiek.

P. Priede

Gari sāpju dienas, gan saules rīts,
It viss tiek klusi zemē tīts.

E. Vēveris

Virs galvas priedes
Teic vārdus dziesmai
Iesāktai un nepabeigtai,
Teic ardievas dzīvei – aizejošai.

A. Skujiņa

Tā aiziet mūsu mīļie.
Aiziet no ikdienas rūpēm
Mierā un klusumā prom.
Paliek vien dvēseles gaisma...

Ā. Elksne

Nu mūžs ir noslēdzies,
Stāv ozols pagalmā un skatās,
Kā aiziet tēvs caur vārtiem
Savās mūža takās.

J. Rūsiņš

Mūža vakars krēslas spārniem
Tumsu auž un zvaigznes dedz.
Un pār gadiem aizgājušiem
Lielais miersnu sagšu sedz.

Z. Purvs

Uz mūžu mūžiem
Kāda dziesma irst.

H. Heislers

Kur vārdus rast, kas būtu
mierinājums.
Kad cilvēks zemes klēpī dusēt
steidz,
Kad negaidot ir pārrauts mūža
gājums
Un ardievas tik daudz kam
jāpateic.

K. Apškrūma

Tēva padoms, tēva mīla
Mūžam sirdīs nezudīs.

Z. Purvs

Tie savādi skumīgie mirkļi...
Tad palīdzēt var tikai viens,
Ja kādu atmiņu gaišu
Paliks atmiņu kāši,
Atspulgi no nebeidzamajiem
darbiem,
No mirkļiem, prieka pilniem.
Un no mirkļiem skarbiem.

J. Osmanis

Trīs saujas vasaras, dzimtenes
vasaras
Aizsaules dārzos vēl gribētos
rast...
Raudiet par liepu, kam nolauzta
pazare,
Mani vairs ievainot nespēj nekas.

Ā. Elksne

Ēna laba, ēna laba,
Kas ēnā maizi dos?
Māte laba, māte laba,
Kas mūžam māti dos?
Tajās lapās,
Ko mūžības vēji nu šķirsta,
Paliek cilvēka mūžs.

Z. Purvs

Mana ēna vēl silta.
Pavisam nesen te biju.
Tukšums vēl pilns.
Klusums vēl skaļš.

G. Godiņš

Kas bijis reiz.
Tas nebūs vairs nekad,
Tas pavasars...
Tas brūkleņzieds...
Tas cilvēks...

J. Sirmbārdis

Mūsu māja nepaliek tukša.
Tur tauriņi ziemo.
Un trauslos puteņa sapņos
Pie viņiem puķes nāk ciemos.

V. Belševica

Šalkšu kā vējš tajā birztalā,
Skanēšu putnu dziesmās -
Atmiņas mirdzēs kā pavediens.

M. Jansone

Asaras kā vēlas lāses
Dvēselē līst un līst.
Mātes Mīlestība glāsta
Vakar, šodien, rīt.
Tā paliek mūsos -
Tai nāve netiek klāt.

G. Ulmane

Tavas takas vienmēr būs salnā,
Un mums sirdi neatstās nakts.
Kopš tā brīža baltsmilšu kalnā,
Mīļais bērns, kad tiki Tu rakts.

K. Apškrūma

Viss satīts nu kamolā ciešā,
Kur katrai dienai mezgls siets.
Tā pavediens tinies no dienas dienā,
Līdz mūžības slieksnis sniegts.

M. Jansone

Vismelnākā šķiršanās stundā
Par ēnu, kad pārtop glāsts,
Tēt, tie esam mēs, kuros tālāk,
Nu skanēs tavs dzīvības stāsts.

K. Apškrūma

Nu pilna krūze, pilna dvēsele
Ar gadiem ilgi sakrāto.
Nu es jums nestu, es jums dotu,
Bet nevaru vairs pacelt to.

M. Zālīte

Sirds nepukst vairs.
Bet tai vēl bija skanēt
Un acīm mirdzēt, dzīvi vērojot.

J. Sudrabkalns

Ir tumsa nodzēsusi silto liesmu,
Vēl grūti aptvert to, cik zudums
liels.

Ā. Elksne

Rokas, kas milēja darbu,
gurušas,
Sirds, kas vēlēja labu, nu
atdusas.

Z. Purvs

Cilvēka mūžs ir līdzīgs koklei.
Pārtrūkst stīga, un viss paliek
kluss.

Ā. Elksne

Tu – saules ceļš
un labā avots biji,
kam, rimstot tecēt,
mūsu sirdīs paliek
joprojām mīlestības
vilnis balts.

K. Apškrūma

Vairs tikšanās gaišuma nebūs.
Ir atdots un paņemts viss.

A. Elksne

Kam, tētiņ, tālu gāji,
Kā saulīte norietēji?
Mums pietrūka mīļu vārdu,
Tava gudra padomiņa.
To melno sāpi svešam neizstāstīt,
To bēdu nepacelt, kas sirdi spiež.

J. Plotnieks

Noriet saule vakarā,
Sidrabiņu sijādama;
Aiziet dusēt māmuliņa,
Baltā smilšu kalniņā.
Kas manai māmiņai
Šovakar cisas taisa?
Veļu māte cisas taisa,
Zīda klāja paladziņu.
Aizgāja tālāk pār laukiem,
Kur rudzus kā gaismu sēja.
Gribēja vārpu līdz paņemt,
Roka noslīga... nevarēja.

A. Rancāne

Jau atkal viena zvaigzne
Tur augšā šonakt dziest.
Sirds, visu atdevusi,
Beidz priecāties, beidz ciest.

A. Štrauss

Paņem līdzi saules glāstu,
Ko tev draugu rokas liek,
Lai tev, smilšu klēpī dusot,
Mazu brīdi siltāk tiek.

P. Priede

Šīs atmiņas ir saules gabaliņi,
kas visam mūžam nerimst
gaismu dot.

J. Silazars

Tikai atmiņas klusas
Kā mīļi un zināmi soļi
Pālicējiem visu mūžu skan
blakus.

V. Grenkovs

Nav tādu vārdu, ar ko izsmelt
bēdas
No sirdīm, kas sāpēm pielijušas.

Ā. Elksne

Viena es dusēšu saldi,
Ne vairs jauna, ne veca,
Uz ziedošās mūžības pleca.

M. Ķempe

Tavi vārdi, mīļais, dzīvos tālāk,
Kokos šalks, par putnu balsīm
kļūs.
Neapklusīs nebūtības gālēs,
Kamēr dzīvība uz zemes būs.

Ā. Elksne

Tikai klusa sāpe sirdī,
Ilgi vēl pēc tevis sauks.

J. Silazars

Tu savā dvēselē sien

K. Apškrūma

Tāds dīvains klusums šodien
priedēs,
Tur dzenis serdei laukā sāpi kaļ…

A. Vējāns

Cik grūti ticēt, ka nekad vairs
dzīvē
Mums neiznāks ar tevi parunāt,
Un tavu smaidu vienkāršu un
siltu
Mums vajadzēs tik sirdīs
saglabāt.

G. Selga

Katram skrejceļam,
Ko veicam savā dzīvē,
Ir taisne pēdējā, un – tas ir viss,
Paliek zeme,
Draugi, mīlestība,
Un priedēs vējš, no ceļa piekusis.

J. Silazars

Domas sāp. Un neatstājas.
Domām šonakt gala nav.
Akli logi. Tukša māja.
Tumsā balta svece raud.

Z. Purvs

Daudz darbiņi padarīti,
Daudz solīši iztecēti,
Lai nu mīļi Zemes māte
Pārklāj savu seģenīti.
Nevar pazust tas, ko mīli,
Nezūd darbs, kas krietni veikts.
Tai nāve netiek klāt.

G. Ulmane

Skan tava šūpļa dziesma krūtīs.
Tā katrā dzīves solī man ir klāt,
Skan priekos, bēdās, kad ir grūti,
Skan sirdī man, ak, mīļā, labā
māt…

A. Krūklis

Skan tava šūpļa dziesma krūtīs.
Tā katrā dzīves solī man ir klāt,
Skan priekos, bēdās, kad ir grūti,
Skan sirdī man, ak, mīļā, labā
māt…

A. Krūklis

Ar mūžiem tāpat kā ar svecēm -
Deg, kamēr nenopūš vējš.

V. Kokle-Līviņa

Jel neraudiet – mans sāpju ceļš ir
galā,
Es upei melnajai nu pāri jau…
Es dusu klusā, aizmigušā salā,
Kur ciešanu un sāpju vairāk nav.

A. Skalbe

Ir zaudējumi, pie kuriem nepierod,
Kurus nekad neaizmirst,
Lai gudrais prāts saka ko
sacīdams,
Sirdij ir savi iemesli,
kas prātam nepieejami…

Z. Mauriņa)

Kur nu liksim siltos vārdus,
Ko tev teicām, māt,
Ja tu tagad klusi, klusi
Aizej projām – mūžībā?

Z. Mauriņa)

Saule jau nenodzisa,
Palika arī pasaule visa.
Tikai cilvēks gāja,
Projām gāja uz zemes mājām.

D. Avotiņa

Kad acs ar asarām pielijusi,
Nāc, Dievs, mums mieru sirdī liet.

A. Lūsis

Vakars lielu mieru,
Kā vēsu palagu klāj…

M. Čaklais

Tēt, miris esot tu...
Tam ticēt grūti,
Jo tava balss, ik vārds vēl ausīs
skan.

V. Rūja

Vismīļākais ir mātes vārds,
Kas atdus zemes klēpī vēsā.

I. Lasmanis

Tu katram viena, tikai viena,
Kurai kā pie saules bērni turas
klāt.
Tāpēc ir tik grūti, skujām birstot,
Uz mūžu zemei tevi atdot, māt!

K. Apškrūma

Lēna, lēna šodien gaita,
Neatnākšu ciemos rīt.
Pāri mīlai, pāri sapņiem
Dzimtās zemes smiltis krīt.

L. Pēlmanis

Kaut nekad vairs neatnāksi
Savā sētā ciemoties,
Tiem, kas tevi mīlējuši,
Tava gaisma līdzi ies.

Z. Purvs

Dzied tālā dārzā putns,
Tas tevi vārdā sauc,
Tas paņem tavu sirdi
Un tālu projām trauc.

Z. Lazda

Kaut es būtu māmuliņu
Caur zemīti dzirdējusi,
Es ietītu viņas vārdus
Villainītes stūrītī.
Klusiem soļiem māmuliņa
Mūžam durvis aizvērusi,
Ne vārdiņa nebildusi,
Skumjas sirdī atstājusi.
Ir sāpe, kas sirdī,
Ir sāpe, kas zemē,
Ir sāpe, kas debesīs
Kliedz.
Un atmiņas ziedēs ap viņu
Baltas kā ābeles.

Ā. Elksne

Ardievu, māmiņ, galā tava cīņa.
Tavs bezgalīgo darba dienu mūžs.

I. Auziņš

Nav vairs ne ceļu, ne ilgu...

P. Sils

Es nekā vairāk nesacīšu
Kā tikai vienu, proti -
Man tur debesīs ir viena kaija.
Kaijiņa. Balta ļoti.

I. Ziedonis

Pār tevi smilšu klusums klāts.
Vien paliek atmiņas
Un tava mūža stāsts.

J. Rūsiņš

Kā lauzti zari rokas klēpī krīt,
Nav mīļo plecu, ap ko viņas vīt.

F. Bārda

Kas visam mūžam
Nerimst gaismu dot.

J. Silazars

Mūžam saule, mūžam mēness,
Ne mūžam mūs tētiņš;
Noriet saule, uzlec mēness,
Mūs tētiņš nepārnāks.
Kad vakars dzēš staru lāpas
Un sasaucas mežs ar jūru
Caur vētru par likteni sūru -
Noliecas priede šmauga
Savās vientuļās ilgās pēc drauga.

H. Dorbe

Viena mūža ir par maz!
Viena mūža nav vēl gana.
Visu sasniegt, veidot, post, –
Šajā dzīvē sirdij manai
Desmit mūžu gribētos.

A. Krūklis

No mūža kamola pa dzijai attinusi,
Iet tālus ceļus vecmāmuļas sirds.

L. Vāczemnieks

Ievu ziedi nobirst klusi,
Māmulīte aizmigusi, -
Baltā smilšu palagā
Savu dzīvi satinusi.

N. Dzirkale

Daudz dārga,
Bet ne visu pārklāj smilts...

V. Rūja

Pār tavu sirdi un darbīgo mūžu
Zemes māte nu villaini segs.

N. Dzirkale

... skumjas
starp rudens dzeltenām lapām
Uz pēdējām asterēm krīt.
Skumjš ir atvadu lietus
Pat tad, kad saule spīd.

H. Skuja

Tāda tu esi, rudens diena,
Bērzu loki, - un vētrām līdz
Atkal aizlido lapa viena,
Bieza un tumša aug miglas siena,
Lietus asaras plakstos trīc.

M. Bārbale

Tā atnāk vakars,
Gaita iet pret rietu,
Un tavās pēdās asaru rasa birst.

O. Vācietis

Ceļi tik īsi, bezgala īsi,
Garas, tik garas uz turieni kāpes.
Viena klusuma tagad būs vairāk,
Vienas nepārsāpamas sāpes.

A. Skalbe

Zeme, tev šodien
Viens ceļinieks vairāk...

O. Vācietis

Uzpūš vējš un pārrauj sveces mūžu,
Aust diena un pārrauj zvaigznes mūžu,
Krīt zvaigznes un pārrauj cilvēka mūžu.

M. Biguča

Vai tie mākoņi piekusuši,
Vai Tu aiz mākoņiem, māt,
Varbūt dievkoka tumšzaļā zarā
Vēl ar Tevi var parunāt…

S. Kaldupe

Ir apklusuši soļi.
Vien paliek mīlestības gaišais
stars.

O. Vācietis

Noriet saule vakarā,
Meža galus zeltīdama:
Nolīkst klusi sirmā galva,
Saules ceļu aiziedama.
Paņem līdzi saules glāstu,
Ko tev draugu rokas liek.

O. Vācietis

Veļu laikā veļu ceļu saltu
Nolēmusi māmulīte iet,
Atstājot kā mežābeli baltu
Mūžu, lai tas bērnos tālāk zied.

K. Apškrūma

Visi koki līdumā,
Ābelītes vien navaid;
Visi radi istabā,
Māmuliņas vien navaid.
Sirds nesaprot.
Kam pēkšņi apdzisuši
Tava diena.

K. Apškrūma

Ir klusums,
Kas pasaka vairāk par vārdiem…

Z. Mauriņa

Vēl bija jādzīvo,
Vēl jāskata bija daudzu dienu
spožums
Un klusās naktīs sapņiem
jāļaujas.
Vēl daudz bij ņemams, dodams,
mijams,
Bet stunda nolikta bij dvēselei,
Kad mieru rast.

Rainis

Man palikuši tavi vārdi,
Man palikusi tava sirds.
Un liekas, ka ikvienā zvaigznē
Vēl tavas acis pretī mirdz.

M. Jansone

Paliek balta ziedu taka,
Rudens zelts zem kājām bērts,
Un no dziļas laimes akas
Pasmelts tik, cik atvēlēts.

M. Jansone

Tavs vārds ir dzīvs,
Un saviem bērniem
Atmiņā tu dzīva.

A. Balodis

Cik grūti noticēt, ka nekad vairs
dzīvē
Mums neiznāks ar tevi parunāt,
Un tavu smaidu, vienkāršu un
siltu.
Mums vajadzēs tik sirdī saglabāt.

I. Mežnora

Pārtrūka stīga, apklusa dziesma,
Apdzisa zvaigznes, saira sapņi,
Viss tas notika pēkšņi un strauji,
Pielija sāpju un asaru trauks.

Z. Purvs

Dārzā novīst zieds pēc zieda,
Cilvēks aiziet viņiem līdz.
Un bezgala skumjš un vientuļš
Kādā mājā atnāk rīts.

N. Dzirkale

…varam skaitīt un pārskaitīt
un sajust, kā garām skrien dienas –
pēc vasaras smaržojošas,
un dzirdēt, ka naktis
kā sudraba dālderi krīt.

O. Lisovska

Paliks tavs darbīgais gājums –
Tik auglīgu mūžu neizdzēš riets.
Caur kokiem un bērniem būs
turpinājums
Tai saulainai gaitai, ko beidzi tu
iet.

M. Bendrupe

Skaudrā liesma neapdzisīs,
Degs un degs un naktis gaismos,
Un tādas aizmirstības,
Kura spētu Tevi aiznest.

E. Vēveris

Manas dienas -
Ieaugušas rudzu ziedos.
Saulē sasprēgājušas,
Mērcējušas lietu.
Vai tad viegli
Manas dienas zibējušas?
Bet...
Labiem cilvēkiem tas labu
gribējušas.

M. Bārbele

Kaut pa vistālāko ceļu
Viena aizgāji māt,
Es vienmēr būšu Tev līdzās,
Tu vienmēr būsi man klāt.

I. Rudene

Šķitu savu māmuliņu
Madarās aizgājušu:
Nu atradu ganīdama
Zem zaļām velēnām.
...It nekur uz kredīta
nav dabūjams saulrieta sārts,
Laba sirds, īsta mīlestība
un laba cilvēka vārds.

Ā. Elksne

Cik pasacīts tev, tik ir.
Nu sarunāties ar tevi
Būs – klausīties pašam sevī
Un atmiņu lappuses šķirt.

Z. Purvs

Ardievu, māmiņ, galā tava cīņa.
Tavs bezgalīgo darba dienu mūžs.

I. Auziņš

Daudz mūžā strādāts, ciests,
Daudz citu labā ziedots.
Pār lieliem tālumiem ceļš vijies.
Šai zemē, šai saulē,
Še atnācu viesoties:
Viņa saule, viņa zeme,
Tā visam mūžiņam.
Nolīst asara, sažņaudzas vaigs,
Pienāk nesauktais ardievu laiks.

H. Dorbe

Kapu pieminekļi uzraksti - epitāfijas, var būt divu veidu:

  • veidojot ar bronzas burtiem;
  • gravētas akmenī.

Lai epitāfiju veidotu ar bronzas burtiem, izmanto bronzu, kas labi turas uz kapa pieminekļa virsmas un laika gaitā nezaudē savu krāsu. Sliktu laika apstākļu vai tiešu saules staru iedarbībā bronza saglabājas nemainīga daudzu gadu garumā.

Epitāfiju gravēšanu veic ar speciālu iekārtu un aparātu palīdzību, kā arī ar rokām. Gravēšanas tehnika ir atkarīga no daudziem aspektiem: stila, uzraksta vai šrifta sarežģītības u.c.

Noteikumi, pēc kuriem sastāda epitāfiju:

  • epitāfijai jābūt lakoniskai;
  • jāuzraksta nelieli un vienkārši teksti;
  • vēstījumam jābūt emocionālam;
  • tai jāietver daļēji filozofisks zemteksts;
  • epitāfijas tekstam jābūt personiskam (jāakcentē aizgājēja individualitāte).