Parīzes Perlašēza kapsētas leģendas
Perlašēza - tā ir veclaicīga un liela kapsēta Parīzē. Tā ir viena no skaistākajām un slavenākajām apbedīšanas vietām pasaulē, kas apbur ar savu arhitektūru. Ikdienu Perlašēzu apmeklē liels tūristu skaits no visām pasaules valstīm, jo tā atspoguļo Francijas galvaspilsētas vēsturi un kultūru, kā arī ar to saistās daudz leģendu.
Perlašēza kapsētas izcelsmes vēsture
Sākotnēji Perlašēza kapsēta radās vienā no nabadzīgākajiem Parīzes rajoniem, pateicoties tam, ka 15. gadsimtā kāds bagāts tirgotājs šeit uzcēla māju, kas vēlāk nonāca klostera īpašumā. Pēc vairākiem gadsimtiem šajā apvidū izveidojās kapsēta, kas tika nosaukta par godu vienam no vietējā garīgā ordeņa tēviem - Fransuā de la Šēzs.
Taču Parīzes iedzīvotāji nesteidzās tur apglabāt savus tuviniekus, jo lielākā iedzīvotāju daļa bija nabadzīgie, kuri labprātāk izvēlējās pieticīgākas kapsētas, bet augstākās sabiedrības ļaudīm apbedīšana šādā vietā netika uzskatīta par pietiekami prestižu. Vēlāk uz šo teritoriju pārvietoja dažu slavenību kapus, pēc kā Perlašēza kapsētas nosaukums nekavējoties ieguva slavu Parīzē.
Perlašēza mūsdienās
Mūsdienās Perlašēzu var saukt par parku, kas piesaista gan Francijas iedzīvotāju uzmanību, gan arī tūristus no visas pasaules. Šī kapsēta nelīdzinās nevienai citai, jo tai piemīt sava īpaša struktūra ar ielām un sānielām. Paši iedzīvotāji šo kapsētu uztver kā pilsētu un bieži vien dodas uz to ģimenes pastaigās.
Lielākais Parīzes parku vairums uzskatāmi nobāl Perlašēza kapsētas skaistuma priekšā, jo primitīvo pieminekļu vietā šeit ir uzstādītas ģeniāli veidotas skulptūras, arhitektūras slāņi un uzbērumi, greznoti ar kolonnām un ārkārtīgi skaistiem marmora dekoriem. Vairumu kapu var patiešām dēvēt par mākslas darbiem. Pat daži pārtikuši aristokrāti pasūtīja pie slaveniem meistariem mirušajiem tuviniekiem ekskluzīvas skulptūras, pie kurām darbs ilga vairākus mēnešus vai pat gadus.
Perlašēza - kultūrvēsturisks objekts
Perlašēza kapsēta kļuvusi par lielu Parīzes kultūras un vēstures vērtību, jo bez Francijas iedzīvotājiem šeit ir apglabātas daudzas slavenības, kuru vidū:
- Onorē de Balzaks (1799. - 1850.) - rakstnieks
- Bomaršē (1732. - 1799.) - rakstnieks
- Frederiks Šopēns (1810. - 1849.) - klavierspēlētājs un komponists
- Ogists Konts (1798. - 1857.) - filozofs
- Ežēns Delakruā (1798. – 1863.) - mākslinieks
- Zans de Lafontēns ( 1621. - 1695. ) - prozaiķis, dzejnieks
- Moljers ( 1622. - 1673. ) - rakstnieks, aktieris
- Džims Morisons (1943. - 1971.) - dziedātājs
- Edīte Piafa (1915. - 1963) - dziedātāja
- Kamils Pisaro (1830. - 1903.) - mākslinieks
- Marsels Prusts (1871. - 1922.) - rakstnieks
- Oskars Vailds (1854. – 1900.) - rakstnieks
Perlašēza leģendas
Perlašēza kapsēta - tā ir arī neparasta vieta, jo ar to saistās daudz leģendu, no kurām viena saistīta ar Oskara Vailda apbedījuma vietu. Leģenda vēsta par to, ka, ja cilvēks uzrakstīs iemīļotā vārdu uz kapa ar lūpu krāsu un noskūpstīs akmens sfinksu, kas izdaiļo slavenā rakstnieka apbedījuma vietu, tad sirdij tuvais cilvēks noteikti atbildēs ar pretmīlestību.
Daudz baumu dzirdēts arī par leģendu, saistītu ar pieminekli, uzstādītu franču žurnālistam Viktora Nuarē, kuru nošāva slavenā franču imperatora Napoleona krustdēls. Nuarē apbedījuma vietu apmeklē gan vīrieši, kuri vēlas sev palūgt vīrieša spēku, gan arī sievietes, kuras vēlas kļūt par mātēm.
Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka Perlašēza kapsēta ir pārpilna ar maģisku spēku, tāpēc šeit bieži vien savācās raganas un melnās maģijas burvji savu mistisko rituālu veikšanai.
Savukārt vietējās varas ierēdņi nav priecīgi par šāda veida vandālismu un dažādajām izdarībām kapsētā, tāpēc viņi nepārtraukti cenšas veikt dažādus pasākumus attiecība uz šādam lietam. Izpildvaras orgāni aizvien biežāk cenšas reģistrēt valstij īpaši vērtīgos pieminekļus ar slavenību apbedījumiem. Taču galvenā šādu pieminekļu problēma ir tā, ka tie ir izgatavoti no tāda ilgi nekalpojoša materiāla, kā marmors, par kura īpašībām mēs jums stāstījām iepriekšējā rakstā.
Neraugoties uz to, ka pieminekļus skar laika zobs, tādai vietai kā Perlašēza tas piešķir senatnīgumu un rada īpašu gaisotni. Šo kapsētu patiešām var uzskatīt par vienu no populārākajiem kultūras objektiem visā pasaulē.