Kapusvētki - īpaša mirušo piemiņas atzīmēšanas tradīcija Latvijā

Kapusvētki - tā ir īpaša atzīmēšanas tradīcija, kad cilvēki pulcējās visās Latvijas kapsētās tuvinieku lokā un piemin sev tuvos aizgājējus citā pasaulē. Pašlaik kapu vietu apmeklēšanas un aizgājēju pieminēšanas tradīcija  ir ierindota Latvijas kultūras kanonā.

Kapusvētki

Tradīcijas norise

Ikvienā kultūrā pret aizgājēju pieminēšanu attiecās ar īpašu cieņu, un arī Latvijas teritorijā mūsu  priekšteči ir centušies apglabāt savus tuviniekus, ievērojot visas reliģijas ietvaros noteiktās paražas. Arī senatnē latviešiem kapsēta kalpoja par kulta vietu, kur ne tikai apglabāja aizgājējus, bet arī par vietu, kur organizēja daudzus sev nozīmīgus rituālus.

 

Pēc poļu antropologa Ladikovska domām aizgājēju pieminēšanas tradīcijai piemīt pagānisma saknes, kad cilvēki pulcējas īpašam rituālam, lai parunātu ar mirušo un viņu piesauktu šajā saulē. Agrākos laikos šis pagānisma rituāls bija izplatīts ne tikai Latvijā, bet arī Polijā un Krievijā.

Kristietisma laikos aizgājējus glābējā pie baznīcām un draudzes kapsētās, taču mūsu valstī lūgšanu tradīcija kapsētās aizsākās 18.gadsimā Vidzemē, bet vēlāk izplatījās visā Latvijas teritorijā. 

Oficiāli kapusvētkus Latvijā atzīmēja 1911.gadā, šos svētkus ieviesa rakstnieks un mācītājs A.Niedra, kurš bija novērojis Latviešiem raksturīgo tradīciju pulcēties kopā un svinēt dažādus notikumus ārpus mājām, tāpēc Kapusvētki ir pilnībā atbilstoši šādai ierašai. 

Jau kopš seniem laikiem latviešu kultūrā ir sevišķi pieminams mirušo un zemes kults, jo latviešiem ir svarīgi ne tikai labiekārtot savu piemājas dārzu un apstrādāt laukus, bet arī apkopt citā saulē aizgājušo tuvinieku apbedījuma vietas. Ainavu dizaina arhitekti atzīst, ka latviešu kapsētas ir uzskatāmas par savdabīgiem parkiem, jo tos mūsu tauta kopj tāpat kā dārzus.

Latvijas kapsētu atšķirība ir tā, ka laika gaitā apbedījuma vietā latvieši ir sākusi veidot rakstus ar grābekļiem. Tas saistīts ar senu tradīciju slaucīt apbedījuma vietas zemi ar egļu zariem, lai citā saulē aizgājušais cilvēks neatrastu ceļu atpakaļ. Pašlaik līdzīgu rituālu, paši to neapzinoties, veic daudzi cilvēki ar grābekļa palīdzību, ar šādu dekoru nobeidzot kapa vietas apkopšanu. 

Kapusvētku atzīmēšanas tradīcija jau sen ir nostiprinājusies mūsu valsts kultūrā un atspoguļo visu cilvēku piederību vienai kopienai. Vasarā, kopš jūnija beigām līdz septembra sākumam visās Latvijas kapsētās norisinās svinības, kurās pulcējas mirušā tuvinieki, draugi un kaimiņi.

Latvijā arī katru gadu tiek izlaists speciāls kalendārs  ar Kapusvētku datumiem un norises laikiem. Ar kalendāru Jūs varat iepazīties mājas lapā.